Sev raksturīgajā kairinošajā dramatismā Rukšāne jaunajā darbā turpina dzimtas stāstu, kas kļuva par vienu no lasītākajiem Latvijā jau iepriekšējās divās grāmatās: Krieva āda un Džikī.
Rakstnieces vīram nav viegli. Visu pavasari viņa rakstīja. Es uzbūvēju siltumnīcu, domāju – nu viņa stādīs tomātus. Nekā – pašam vajadzēja stādīt. Labi, iestādīju. Nomainīju zemi balkona kastēs, domāju…
